Atskaite par padarīto №2
Sen kaut kā nav darīts… Bet pienākums sauc uzrakstīt foto atskaiti! Īsa gan man šī sanāks…
Tātad, septembris, numur viens datums, sakarā ar to, ka RD satiksmes departamentā kādam bijis karsonis, sāk kursēt pilsētas satiksmes elektrovilcieni. Nolēmu, ka man jābūt pirmajam, kurš to iemūžinās. Domāts- darīts, uz pāris stundām nolemju atstāt dzimto Rīgu un doties uz Salaspili. Kad nonācu galā, devos uz kādu vietiņu, kuru biju noskatījis pirms apmēram pusgada. Bija nepārvarama vēlme tur noķert kādu kravas vilcienu (cik gan grūti izprast šādu pieticīgu vēlmi pret dzelzceļa fotogrāfijai vienaldzīgam cilvēkam), jo vieta smuka, daba, u.t.t. Nogājis to kilometru, kas tur jāiet, uzrāpos paugurā un gaidīju. Uz paugura- mājiņas, padomāju, ka es te arī gribētu dzīvot.
Tā nu gaidīdams, es beidzot kaut ko arī sagaidīju, proti, DR1AM-254, nākušu no Daugavpils.
Bet gribējās kravas vilcienu, tāpēc gaidīju. Gaidīju stundu, paspēju zafotogrāfet visāda veida sliežu transportu pasažieru pārvadāšanai, bet kravas kā nebija tā nebija. Protams, kad es svaigi kā biju nokāpis no paugura, un man jau bija parādījušās muguras sāpes no nepārtrauktās stāvēšanas, kaut kas beidzot atvilkās, bet tas sanāca tik hrenovijs, ka nav jēgas atrādīt… :nikns:
Anyway, kad atgriezos stacijā, pamanīju aizslēgto pārbrauktuvi, un, kad sāku meklēt iemeslus, kāpēc tā, pamanīju, ka tuvojas vot šitāds zvērs DR1A-227 personā:
Lai viņu noķertu uz līkuma, nācās skriet sprintiņu, tāpēc nolēmu palikt turpat un noķert vēl ko uz tā līkuma. Šoreiz izdevās.
Pēc tam gāju “savākt” to, pēc kā biju triecies uz Salaspili. Atnāca kā ER2T-7117. Es priecīgs, daudz nedomājot, ņēmu ciet.
Bailēs šķirties no fotogrāfijām/atmiņas kartes no citiem leņķiem šo dārgumu neņēmos fotografēt, tā kā pie apvāršņa (tubiš uz perona) bija redzami dzelzceļa darbinieki. Bet, kad iekāpu šinī pašā brīnumā, lai dotos mājās, sapratu, ka esmu vienīgais pasažieris vagonā! :rofl:
Nu ko- tad jau laikam jāvēl, lai šie reisi neizputētu tik ātri, kā sāk šķist! Jo mājās aizkļuvu ātri, ērti un droši.





PanZero saka:
Sep 05, 08 at 1:21 pmHehe. Tev būtu paparaci nākotne.
Artrid saka:
Sep 05, 08 at 3:51 pmIesaku pašam iemēģināt, tā nodarbe raisa atkarību.
march saka:
Sep 12, 08 at 11:01 pmNu man jau šādas fotogrāfijas ļoti patīk, it sevišķi, ja fotogrāfēts manā dzimtajā pilsētā Salaspilī
Bet es arī 1. septembrī vakarā biju aizgājis līdz stacijai, nofotogrāfēju un kārtīgi apskatīju to Salaspils vilcienu. Pagaidīju, kamēr atiet atpakaļ uz Rīgu un tiešām, ļoti, ļoti tukšs aizbrauca
Artrid saka:
Sep 13, 08 at 12:39 pmVo, a es te cerēju, ka būšu pirmatklājējs (fotogrāfijas ziņā)!
Salaspils- patiesi patīkama pilsēta, ir sajūta, ka es vēl tur iegriezīšos.